ARGENTĪNAS DOGS

Jūs negribētu dejot tango ar Argentīnas dogu, jo viņi ir patiešām sīksti. Šī šķirne ir veidojusies no dažādu šķirņu sajaukuma, kas tika izvēlētas savu īpašo iezīmju dēļ. Rezultātā tika radīts liels suns, kam medību laikā neviens medījums nav šķērslis.

Uzvedība

Piemērots kā mājdzīvnieks un darba suns. Argentīnas dogs ir samērā jauna šķirne. Šie suņi ir sīksti un drosmīgi, viņiem piemīt liela izturība. Viņi ir radīti būt par visvieglāk apmācāmiem un paklausīgākajiem starp medību suņiem, tomēr ir slaveni arī ar savu agresīvo temperamentu, kas ir viena no iezīmēm, uz ko tiecās šķirnes izveidotāji. Viņi kļūst bīstami, kad ir uzbudināti, un tāpēc nav piemēroti ģimenēm ar bērniem. Šī iemesla dēļ dažās valstīs Argentīnas dogi ir aizliegti.

Fiziskās īpašības

  • Izmērs: 60-70 cm
  • Krāsa: balta
  • Acis: brūnas, tālu viena no otras
  • Ausis: masīvas, izliektas uz aizmuguri
  • Purns: izliekts uz augšu
  • Deguns: melns, ar platām nāsīm
  • Aste: gara, bieza, nesta virzienā uz leju

Izcelsme un vēsture

  • Izcelsmes valsts: Argentīna
  • Izveidošanas iemesls: medības
  • Nosaukums: pazīstams arī kā Argentīnas mastifs
  • Vēsturiski dati: Argentīnas dogu šķirni izveidoja Antonio Nores Martinez 1920.gadā, krustojot mūsdienās jau izmirušos Kordobas cīņas suņus, kas bija Spāņu mastifu, Bulterjeru, Senangļu buldogu un Bokseru krustojums. Vēlāk Kordobas cīņas suņus krustoja ar Vācu dogiem, Piraneju kalnu suņiem, Pointeriem, Īru vilkusuņiem, Bordo dogiem, kā arī ar Kordobas cīņas suņa tēvu tēviem. Krustošana tika turpināta līdz tika iegūtas visas meklētās rakstura iezīmes, tādas, kas šķirni padarīja par spējīgu ne tikai pieskatīt māju un ganāmpulku, bet arī medīt mežacūkas, jaguārus un citus lielos meža dzīvniekus.