VESTHAILENDAS BALTAIS TERJERS

Vesthailendas baltā terjera sugas suņi ir aktīvi un var būt īsta sodība. Tie prasa lielu uzmanību jaunībā, jo tiem nepieciešams apgūt labas uzvedības noteikumus. Kad tie ir pieradināti un apmācīti, tie kļūst par labiem un amizantiem mājdzīvniekiem.

Uzvedība

Piemērots kā mājdzīvnieks, darba suns. Kā jau katram terjeram, tam ir liela enerģija, kad runa ir par upura medīšanu. Uzmanību piesaista lapsas, vāveres un citi mazie dzīvnieki.

Lai arī to mazais izmērs ir piemērots mājas dzīvei, tiem ir nepieciešama regulāra vingrināšanās. Vesthailendas baltais terjeru var uzskatīt par visatraktīvāko starp citiem terjeriem.

Tie sevi uzskata par piemērotiem sargsuņiem, lai gan citi domātu pretēji. Vesthailendas baltā terjera izteiktā neatkarība padara par nepieciešamu tos apmācīt jau no mazotnes. Neizdošanās sadraudzēties ar citiem kaķiem un suņiem jaunībā, nozīmē, ka tie būs agresīvi pret šiem dzīvniekiem, kad būs pieauguši. Apmācīti šīs sugas suņi reaģēs labāk pret mīlestību un maigumu.

Fiziskās īpašības

  • Izmērs: tēviņi 28 cm, mātītes 25 cm
  • Apmatojums: dubultais kažociņš, taisns, ciets, balts apmatojums ārējai kārtai
  • Krāsa: balta
  • Acis: plati savrup, mandeļu formā, tumši brūnas
  • Ausis: mazas, saspicētas, plati savrup
  • Purniņš: skarbs, mazliet īsāks nekā galvaskauss, spēcīgs
  • Deguns: melns
  • Aste: relatīvi īsa, burkāna formā, augsti pacelta

Izcelsme un vēsture

  • Izcelsmes valsts: rietumu Skotija
  • Izveidošanas iemesls: medību suns
  • Nosaukums: par godu Vesthailendas reģionam, kur domājams šī suga ir radusies. Reiz saukti arī par Poltalloch terjeriem, Roseneath terjeriem un Baltajiem Roseneath terjeriem.
  • Vēsturiskas piezīmes: 19.gs. informācijas avoti par šķirnes radītāju atzīst Poltaločas Pulkvedi Edvardu Donaldu Malkolmu, kamēr citi – Agrilas Hercogu no Kempbelas. Pagāja vairāk kā simts gadi, krustojot balto Kērnas terjeru ar balto Skotu terjeru un balto Bedlingtonterjeru, lai visbeidzot iegūtu visas kārotās dotības.