Padotība cilvēka-suņa komandā

Normālā cilvēka-suņa komandā cilvēks iemāca sunim, kā veikt noteiktus uzdevumus. Tas var notikt tikai tad, ja cilvēkam izdodas suni atbilstoši motivēt. Suņa padotība, tas ir, augstākstāvoša ranga atzīšana, nekādā ziņā nenozīmē, ka dzīvnieku izmanto, vai apspiež. Suņa dabā ir iekļauties noteiktā hierarhijā. Šo suņa īpatnību vajadzētu izmantot, lai veidotos stabils pamats cilvēka attiecībās ar suni. Suns, kas atzīst savu saimnieku, mīl viņu ar katru savas sirds šūniņu un vienmēr centīsies saimniekam izpatikt. To var ļoti labi izmantot treniņos. Ja ir kāds traucējums, piemēram, sveša suņa, kāda cita dzīvnieka vai nepazīstama cilvēka klātbūtne vai rodas jauna un neparasta situācija, ir jāatrod veids, kā šādos grūtos apstākļos suni motivēt. Brīžos, kad tas izdosies, suns gribēs ar jums kopā darboties vai pat iemācīties izpildīt pavisam jaunu pavēli, cerot uz atalgojumu vai uzslavu.

Ja cilvēka un suņa attiecībās nav skaidrības par padotību vai suns sevi uzskata par dominējošo, daudzās situācijās suni motivēt ir stipri problemātiski. Kādreiz var pat gadīties, ka suns atkarībā no sava rakstura mūs pārmāca, kad mēs, pēc viņa uzskata, uzvedamies nepareizi. Kā tomēr var panākt, lai suns bez īpašas piespiešanas pakļautos? Atbildes uz šo jautājumu ir samērā vienkārša: vajadzīga konsekvence, taisnīgums, autoritāte un labi jāizprot, kāda ir suņa loģika.

Svarīgi! Ranga visaugstākā privilēģija ir uzmanības saņemšana. Izmantojiet šo patiesību, sakārtojiet rangus. Tādēļ ir svarīgi, lai jūs sociālos kontaktus, rotaļas, draiskulības un vingrinājumus ne tikai uzsāktu, bet arī pabeigtu!

Ja jūs nojaušat, ka rangu attiecības ir pavirzījušās par labu jūsu sunim, var būt, ka jūs viņam esat piešķīruši pārāk daudz ranga privilēģiju. Šajā gadījumā vajadzētu kaut ko būtisku izmainīt jūsu un suņa kopdzīvē, cenšoties nedot sunim nekādas privilēģijas, kas viņam kā bara zemākstāvošam loceklim nepavisam nepienākas. Tāpat ir svarīgi, lai suns galu galā kādu pieņemtu par savu “ bosu”, – to var panākt, mācot paklausību un padotību konsekventi un ar pārākuma apziņu.

Svarīgi! Rūkšana un košana var būt nopietns brīdinājums, ka cilvēka-suņa komandas attiecības nav pareizas. Vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu, kas specializējies uzvedības terapijā.

Ar rūkšanu suns izsaka draudus, ka atkarībā no apstākļiem viņš ir gatavs sākt uzbrukt. Lai atvairītu briesmas, vajadzētu atturēties no tiešas konfrontācijas.

Šāda uzvedība nepavisam nav jāpieņem kā neizbēgama ( “Dieva dota”). Var lūgt padomu veterinārārstam, kas specializējies uzvedības terapijā, lai novērstu šo problēmu ar sunim pieņemamām, šķirnei atbilstošām un drošām metodēm.

Ir gluži praktisks iemesls nodarboties ar šāda suņa uzvedības koriģēšanu, jo var gadīties situācija, kas apdraud paša suņa dzīvību. Sunim, kurš aizsargā jebkuru priekšmetu un jums draud, ja tuvojaties, jūs nevarēsiet palīdzēt gadījumā, ja viņš gribēs apēst žurkām paredzētu saindētu ēsmu.

Ir novecojuši priekštati par neaudzinātiem suņiem un to apmācības metodēm – par to, ka ir jāsalauž suņa griba, lai viņš pakļautos. Par laimi, eksistē arī mūsdienīgāka pieeja. Šādu problēmu gadījumā visbiežāk jādara pavisam  nedaudz – jāsūta suns uz suņu skolu. Vajadzīgs pieredzējis instruktors ar moderniem uzskatiem vai specializējies veterinārārsts, kurš palīdzētu atrisināt problēmas, dodot saimniekiem padomus, kā pārskatīt un atbilstoši ieteikumiem pārveidot attieksmi pret suni.

Ja cilvēks un suns ir labs pāris, tie lepojas viens ar otru un pilnīgi viens otram uzticas.

Avoti:

Celina del Amo, 2008. SPIEL – UND SPAßSCHULE FÜR HUNDE. 200 Spiele, Tricks und Übungen. Germany: Eugen Ulmer KG, Stuttgart.